Dziesmu Svētku tēlu vēsture / Dziesmu Svētku estrādes tēls un arhitektoniskā koncepcija
1978. MOONS ANTIQUES. KUBES KALNS. KORIS SENAIS KALNS. KORA DIBINĀTĀJS UN NOSAUKUMA IDEJAS AUTORS – IVARS MAILĪTIS. Vēstures hronikas vēsta, ka vietā , kur atrodas VMA un Esplanāde, līdz 1784. gadam, līdz to noraka krievu militāristi, slējās Moons antiques – Senais kalns jeb Kubes kalns (lībiešu val.). Uz kalna pulcējās Rīgas apkārtnē dzīvojošās ciltis – lībieši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, lai sagaidītu pilsētas darba piedāvājumus ostā un būvniecībā. Pēc darba ļaudis atgriezās savās zemnīcās Kubes kalnā, kur nereti dziedāja un dejoja. Par godu šim dziedošajam kalnam 1978. gadā VMA jauno kori nosauca „Senais kalns”.
1998. DZIESMU KALNS.
AUTORS – IVARS MAILĪTIS. 22. VISPĀRĒJO LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKU GALVENAIS MĀKSLINIEKS UN PROJEKTA AUTORS. Konkursā par atklāšanas koncertu, koncepcija „Dziesmu kalns” tika atzīta par labāko un tika uzbūvēts simbolisks kalns uz kura sanāca dziedātāji no Latvijas novadiem, lai sāktu svētkus. Koncepcijā īpaša uzmanība tika pievērsta versijai par Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu kopdziedāšanu Dziesmu kalnā kā pirmajiem Dziesmu Svētkiem iepretim teorijai, ka latviešu Dziesmu svētki ir vācu tradīcijas turpinājums.
2000. DZIRNAVIŅU KALNS.
AUTORS – IVARS MAILĪTIS. 8. LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU GALVENAIS MĀKSLINIEKS UN SVĒTKU SIMBOLU AUTORS. 8. Latvijas Skolu Jaunatnes Dziesmu un Deju Svētku simbols „Dzirnaviņu kalns” ir „Dziesmu kalna” tēmas turpinājums. Rīgas centrā uzbūvētais objekts simbolizēja paaudžu tradīciju pārmantojamību. Dzirnaviņas griezās, apliecinot jaunu, nepārtrauktu enerģiju, līdzīgi kā senajā „Dziesmu kalnā” griezās brīvpilsētas vējdzirnavu spārni.
2003. DEJU KALNS.
AUTORS – IVARS MAILĪTIS. 23. VISPĀRĒJO LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKU GALVENAIS MĀKSLINIEKS UN SIMBOLU AUTORS. Dziesmu un Deju Svētku lieluzvedumā „Mana pasaule” „Dziesmu kalns” ieguva vispārinājuma jēgu. Vizuālā koncepcija: kalns – horizonts, kurš Dullajam Daukam un Sprīdītim rāda ceļu kurp doties pasaulē, lai pēc tam atgrieztos mājās. Uz kalna un tā pakājē desmiti tūkstoši dejotāju izdejoja latviešu likteņgaitas. Lieluzvedums tika izvirzīts laikraksta Diena gada kultūras balvai.
2005. SIDRABA BIRZS.
AUTORI – AUSTRIS MAILĪTIS, INESE MAILĪTE. GRAFISKAIS DIZAINS – MATĪSS MAILĪTIS. 9. LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU GALVENAIS MĀKSLINIEKS – IVARS MAILĪTIS. Lieluzveduma “Ritums” mākslinieciskā koncepcija – “caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu” (latviešu tautasdziesmas fragm.). Scenogrāfijas idejas pamatā ir patieso vērtību apzināšanās, izpratne par dabas un cilvēka harmoniju, par dvēseles tīrību un neizsmeļamām garīgām bagātībām, kuras radījusi un nosargājusi mūsu tauta.
2007. SIDRABA BIRZS DZIESMU KALNĀ.
AUTORI - AUSTRIS MAILĪTIS, IVARS MAILĪTIS, MATĪSS MAILĪTIS – ARHITEKTŪRAS UN DIZAINA KONCEPTGRUPA MAILĪTIS A.I.I.M. – TĒLA UN ARHITEKTONISKĀS KONCEPCIJAS AUTORI. 1. VIETA METU KONKURSĀ “DZIESMU SVĒTKU ESTRĀDES PĀRBŪVE MEŽAPARKĀ”. Dziesmu Svētku estrāde ir tautas svētnīca, tādēļ konkursa priekšlikums paredz to veidot kā tēlu. Tas ietver sevī sajūtu par latvietības identitāti. Ņemot vērā katru Dziesmu Svētku unikalitāti un estrādes izmantošanas dažādību, šim tēlam ir jābūt transformējamam atbilstoši katru Dziesmu Svētku īpašajai mākslinieciskajai iecerei.
DZIESMU SVĒTKU ESTRĀDES TĒLS UN ARHITEKTONISKĀ KONCEPCIJA. SIDRABA BIRZS DZIESMU KALNĀ.
Dziesmu Svētku estrādes jeb Mežaparka Lielās estrādes mākslinieciskās un arhitektoniskās koncepcijas pamatā ir šādu simbolu kopums: KALNS, KOKS, BIRZS, LAPAS, LAPOTNE.
Šie simboli veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, kas asociatīvi saistās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto, latvisko ainavu un dzīves gudrību.
Caur sidraba birzi gāju – ne zariņa nenolauzu… (latviešu tautasdziesmas fragments)
Estrādes dziedātāju tribīne simboliski ir KALNS.
Estrādes jumta konstrukcijas simboliskais pamatelements ir KOKS.
Kokiem savstarpēji savijoties, veidojas BIRZS – jumta konstrukcija, kura pārsedz estrādes ēku un dziedātāju tribīnes. Simboliski koki liec savus zarus pāri dziedātājiem.
Pie estrādes jumta konstrukcijas tiek stiprināta manipulējama estrādes mašinērija: akustiskie vairogi, skaņas iekārtas, ekrāni, gaismas dekorācijas, no lietus norobežojoši elementi u.c. Simboliski tās ir koku LAPAS, kuras veido LAPOTNI. Šī estrādes daļa dod iespēju veidot maināmu, dažāda rakstura pasākumiem atbilstošu akustiku un scenogrāfiju.
Estrāde kopumā (skatuves daļa kopā ar skatītāju daļu) veido formu, kura atgādina šūpuli vai olu – simboliski tas ir DZIESMU ŠŪPULIS, SĀKUMA UN GAISMAS SIMBOLS. Dziesmu Svētku estrādes arhitektoniskais veidols tiek tuvināts dabiskajai videi, kurā tas atrodas.
Vairāk par Dziesmu Svētku estrādes projektu te >
DZIESMU SVĒTKU ESTRĀDES TĒLS UN ARHITEKTONISKĀ KONCEPCIJA – © AUSTRIS MAILĪTIS, IVARS MAILĪTIS, MATĪSS MAILĪTIS 2007. GADS.
© ARHITEKTŪRAS UN DIZAINA KONCEPTGRUPA MAILĪTIS A.I.I.M. 2007. GADS.